Hroniskās brūces jeb čūlas ir bieži sastopama patoloģija, kas ir saistītas galvenokārt ar diabētu un venozo mazspēju, Tās rada pacientam sāpes, diskomfortu, samazina darbaspējas, un nereti noved pie locekļu amputācijas. Hronisko brūču ilglaicīgā medicīniskā aprūpe, kā arī ilgtermiņa darbaspēju zudums vai invaliditāte rada lielas tiešās un netiešās izmaksas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Eiropā diabēts ir 60 miljoniem cilvēku un tiek prognozēts, ka pacientu skaits pieaugs par 20% līdz 2030.gadam. Latvijā 2013.gadā kopumā bija 95 700 diabēta pacientu (6,17% Latvijas populācijas). Līdzīga prevalence ir parējās Baltijas reģiona valstīs. Līdz pat 50% diabēta slimnieku skar diabētiskā neiropātija, kam ir būtiska loma diabētisko čūlu attīstībā, tātad prognozējams arī hronisku brūču sastopamības pieaugums. 85% no visām amputācijām diabētisko pacientu grupā ir hronisku brūču dēļ tāpēc svarīgi savlaicīgi identificēt grupas, kam ir paaugstināts risks šo brūču attīstībai. Arī venozo čūlu izplatībai tiek prognozēta pieauguma tendence, jo līdz 2025.gadam Eiropas iedzīvotāju skaitam pieaugot par 1%, par 65 gadiem vecāko iedzīvotāju īpatsvars, kuriem venozās čūlas sastopamas biežāk, palielināsies par 13%.
Diabētisko un venozo brūču ārstēšana ir laikietilpīga, līdz pat 75% gadījumu novēro ilgstošus dzīšanas traucējumus. Aptuveni 20% no brūču aprūpes izmaksām attiecināmas uz pārsiešanas materiāliem un medikamentiem, savukārt līdz 35% veido darbaspēka izmaksas brūču aprūpei. Aprūpes tehnoloģiju optimizācija samazinātu gan izmantojamo materiālu, gan medicīnas personāla izmaksas.
Pēdējo 25 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi izpratne par brūču dzīšanas mehānismiem, palielinājies arī pieejamo medikamentu un pārsienamo materiālu klāsts, tomēr ārstēšanas efektivitāte nav sasniegusi vēlamo līmeni, līdz ar to nozarē ir pieprasījums pēc jauniem efektīviem terapijas līdzekļiem. Hronisku brūču dzīšanas traucējumi tiek saistīti ar neefektīvu akūtā iekaisuma fāzi, persistējošu iekaisumu, samazinātu dzīšanai svarīgo augšanas faktoru sekrēciju, traucētu angioģenēzi, pārmērīgu proteolītisko enzīmu sekrēciju un oksidatīvo stresu. Hroniskām brūcēm ir paaugstināts dažādu infekciju risks.
Hronisku brūču aprūpes un ārstēšanas galvenā problēma ir efektīvu, funkcionālu, brūču pārklājošu un vienlaicīgi iekaisumu regulējošu materiālu trūkums. Lai arī ir veikti apjomīgi pētījumi par citokīnu, augšanas faktoru lomu hronisko brūču patoģenēzē un dzīšanas procesā, iegūtās zināšanas netiek vispusīgi izmantotas biomateriālu un brūču dzīšanu veicinošu vielu atlasei. Iedarbības prognoze lielākoties tiek aplūkota kontekstā tikai ar vienu vai dažām dzīšanā iesaistītām signālmolekulām vai šūnu tipiem, līdz ar to ārstēšanas rezultāti ir ļoti variabli. Hronisku brūču ārstēšanai nepieciešams izveidot daudzfunkcionālu produktu, kas spētu vienlaicīgi regulēt dzīšanu stimulējošo lokālo iekaisumu, kā arī veidot matricu šūnu migrācijai un proliferācijai, lai sekmētu ekstracelulārā matriksa sintēzi, remodelēšanu, neovaskuloģenēzi un reepitelizāciju. Nepieciešams arī definēt brūces stāvokli raksturojošos molekulāros marķierus un atšķirības lokālajos iekaisuma procesos, pie kuriem konkrēts aprūpes risinājums būtu visiedarbīgākais un izmaksu efektīvākais.
Atsauces
Abbade LP, Lastoria S. Venous ulcer: epidemiology, physiopathology, diagnosis and treatment.International Journal of Dermatology, 2005; 44(6):449-56.
Baranowski S., Ayello EA. Wound dressings: an evolving art of science. Advances in Skin & Wound Care, 2012, 25 (2):87-92.
Brownrigg JRW, Apelquist J, Bakker K, Schnaper NC, Hinchlife RJ. Evidence based management of PAD and the diabetic foot. European Journal of Vascular and Endovascular Surgery. 2013. 45(6):673-681.
Herouy Y, Kreis S, Mueller T, Duerk T, Martiny-Baron G, Reusch P, May F, Idzko M, Norgauer J. Inhibition of angiogenesis in lipodermatosclerosis: implication for venous ulcer formation.
International Journal of Molecular Medicine, 2009, 24:645-651.
Internationa Diabetes Federation.
Mekkes JR, Loots MAM, van der Vaal AC, Bos JD. Causes, investigation and treatment of leg ulcers. British Journal or Dermatology 2003; 148:388-401.
Mogosanu GD, Grumezescu AM, Natural and synthetic polymers for wounds and buns dressing, Int J Pharmaceut, 2014, in press, dx.doi.org/10.1016/j.ijpharm.2013.12.015
Moura LIF, Dias AMA, Carvalho E, de Sousa HC. Recent advances in the development of wound dressings for diabetic foot ulcer treatment – a review. Acta Biomaterialia, 2013, 9:7093-7114.
Posnett, J. Gotturp F, Lundgren H, Saal G. J. Wound Care (April 2009), The Resource Impact of Wounds on Health-care Providers in Europe, vol.18 (4).
Skorkowska-Telichowska K, Czemplik M, Kulma A, Szopa J. The local treatment and available dressings designed for chronic wounds. J Am Acad Dermatol, 2013, 68:e117-26.
Tellechea A, Leal E, Veves A, Carvalho E. Inflammatory and Angiogenic Abnormalities in Diabetic Wound Healing: Role of Neuropeptides and Therapeutic Perspectives. The Open Circulation and Vascular Journal. 2010, 3:43-55.
World Health Organization, Fact sheet No 312, October, 2013, http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs312/en/
World Health Organization, Statistics
Akadēmiskais centrs